HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. Iekļuvis cilvēka organismā, vīruss pakāpeniski sagrauj organisma aizsargsistēmu (imunitāti) un mazina spējas pretoties dažādām slimībām. HIV iznīcina cilvēka imunitātes šūnas (CD4 šūnas).
HIV ir ārstējams un apturams, bet pilnībā izārstēties no HIV nevar. Līdzīgi kā daudzām citām diagnozēm, piemēram, diabētam, cilvēkiem, kuri dzīvo ar šīm diagnozēm, šobrīd ir visu mūžu regulāri jālieto zāles. Modernā antiretrovīrusu terapija nodrošina, ka vīruss tiek kontrolēts, un cilvēki ar HIV var dzīvot ierastu, veselīgu un ilgu dzīvi.
Ja HIV netiek ārstēts, ilgstošākā laika periodā (vidēji 10 – 15 gadi) cilvēka imūnsistēma tiek bojāta tik stipri, ka vairs nespēj aizsargāt cilvēku, un pievienojas citas slimības.
Jo agrāk HIV infekcija tiek diagnosticēta un ārstēta, jo efektīvāka var būt ārstēšana, tādējādi ilgtermiņā uzlabojot cilvēka, kurš dzīvo ar HIV, veselību.
AIDS nav vīruss, bet simptomu kopums (sindroms), ko izraisa neārstēts HIV. Tiek uzskatīts, ka cilvēkam ir AIDS, ja viņa imūnsistēma ir pārāk vāja, lai cīnītos pret infekcijām, un viņam ir noteikti simptomi un pavadošās slimības. Šis ir pēdējais HIV infekcijas posms, kad tā ir ļoti attīstīta, un, ja to neārstē, sekas var būt letālas.
HIV dzīves cikls
NEKĀDU SADZĪVISKU KONTAKTU CEĻĀ, piemēram:
Ir virkne slimību un pazīmju, pēc kurām būtu ieteicams veikt HIV testu. Uz to var mudināt ģimenes ārsts, un arī pats cilvēks var lūgt veikt HIV testu.
Ir virkne slimību un pazīmju, pēc kurām būtu ieteicams veikt HIV testu. Uz to var mudināt ģimenes ārsts, un arī pats cilvēks var lūgt veikt HIV testu.
Ir virkne slimību un pazīmju, pēc kurām būtu ieteicams veikt HIV testu. Uz to var mudināt ģimenes ārsts, un arī pats cilvēks var lūgt veikt HIV testu.
https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti
HIV testu veic, paņemot asinis analīzēm. Pirms testa mediķis sniedz pirmstesta konsultāciju, savukārt, ja analīzes uzrāda HIV+ rezultātu, tiek nodrošināta arī pēctesta konsultācija un visa nepieciešamā informācija par turpmākajiem soļiem – ārsta apmeklējumu, ārstēšanos, psiholoģisko atbalstu. Atceries, ka Tev ir tiesības jautāt!
HIV tests ir pilnīgi brīvprātīgs, un ārsts drīkst pacientam tikai piedāvāt veikt HIV testu – apzināts lēmums par testa veikšanu jāpieņem katram pašam. Izņēmums ir, ja pārbaudes nepieciešamību nosaka normatīvie akti (donoriem, vīzu saņemšanai, bērna adopcijas gadījumā, personām, kas nodarbojas ar prostitūciju, personām, kas aizturētas pirmsizmeklēšanas izolatorā, dažu profesiju pārstāvjiem obligāto veselības pārbaužu laikā, grūtniecēm).
Cilvēks, kurš dzīvo ar HIV un kuram ir nenosakāma vīrusu slodze, nenodod infekciju tālāk saviem partneriem.
HIV terapijas efektivitāti mēra ar vīrusa slodzes rādītāju. HIV zāles samazina vīrusa slodzi cilvēka asinīs, līdz šī slodze kļūst arvien mazāka un nenosakāma. Pēdējo gadu laikā ir gūti stabili zinātniski pierādījumi tam, ka cilvēks, kas dzīvo ar HIV, pareizi un regulāri lieto zāles un viņa vīrusa slodze samazinās līdz nenosakāmai, vairs nav infekciozs citiem cilvēkiem. Pavisam vienkārši – HIV jomā līdzestīga ārstēšanās ir efektīvākā profilakse.
Pats galvenais – Tava dzīve NAV BEIGUSIES. Lietojot zāles, ar HIV diagnozi mūsdienās iespējams nodzīvot ilgu un veiksmīgu mūžu, izveidot attiecības un ģimeni. HIV pozitīvām sievietēm var piedzimt veseli bērni.
Taču atbildes uz šiem un citiem jautājumiem ir svarīgas, nebaidies uzdot jautājumus ārstiem, nebaidies meklēt palīdzību pie citiem HIV pozitīvajiem psihologiem un sociālajiem darbiniekiem!
Protams, dažas lietas Tavā dzīvē mainīsies. Tev būs nepieciešamas regulāras ārsta pārbaudes un analīžu veikšana, Tev būs regulāri jālieto zāles, jādomā par drošu seksu. Taču tas nav nekas neiespējams – pasaulē ir 30 miljoni tādu kā Tu, Latvijā – vairāk par 5 tūkstošiem. Esi gatavs pieņemt palīdzību, ko Tev sniedz, esi gatavs tādu meklēt pats! Izmanto arī iespēju līdzīgs-līdzīgam, ko Latvijā piedāvā nevalstiskās organizācijas HIV.LV un AGIHAS.
Pat vislabākās zāles būs bezspēcīgas pret slimībām, ja pacients pats nebūs līdzestīgs un neievēros ārsta norādījumus, zāļu lietošanas nosacījumus un pārējos ieteikumus.
Līdzestība ir ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu. Pacienta līdzestība nozīmē vēlmi un spēku ārstēties labākajā iespējamā veidā: lietot zāles pareizi, ievērot diētas un dzīvesveida nosacījumus, ja tādi ir noteikti, izturēties atbildīgi pret savu un citu cilvēku veselību.
Dzīvot veselīgu, harmonisku un pilnvērtīgu dzīvi pēc HIV diagnozes saņemšanas nozīmē arī rūpes par savu fizisko un emocionālo labsajūtu. Un atceries, ka Tu nedrīksti palikt viens (jo īpaši pirmajā laikā pēc diagnozes uzzināšanas) ar savām smagajām domām, trauksmi, neziņu par rītdienu un visu pārējo pretrunīgo emociju spektru. Tu nedrīksti palikt viens, jo Tu neesi viens. Noteikti ir kāds cilvēks, kuram Tu vari uzticēt savu stāstu un noslēpumu – bez bailēm no nosodījuma un noraidījuma, ar pārliecību, ka Tevi uzklausīs, sapratīs un atbalstīs. Apzinies un notici tam, ka Tev ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums (pret sevi!) lūgt un saņemt tādu palīdzību, kas Tev konkrētajā brīdī ir vajadzīga.
Jo vairāk Tu runāsi ar kādu (partneri, draugu, ārstu utt.), jo drošāk uzticēsies kādam, jo vieglāk Tev būs pieņemt savu HIV+ statusu un ar to sadzīvot.
HIV nenozīmē seksuālās dzīves beigas. Taču noteikti būs jādomā par drošu seksu, atbildīgām attiecībām ar partneri un ģimenes plānošanu. Pareizi glabāta un lietota prezervatīvu lietošana ir vienīgais veids, kā novērst HIV infekcijas nodošanu savam partnerim dzimumakta laikā. Ja cilvēks, kurš dzīvo ar HIV, pilnvērtīgi ārstējas, viņa asinīs ir nenosakāma vīrusa slodze. Tas nozīmē, ka viņš nevar inficēt savus seksuālos partnerus, tomēr prezervatīvu lietošana ir ieteicama, jo tā var novērst arī citas seksuāli transmisīvās slimības. HIV nenozīmē arī to, ka ir jāaizmirst par bērniem. Noteikti ir nepieciešama ārstu – speciālistu konsultācija.
HIV diagnozes saņemšana tiešā veidā neietekmē pacienta darba dzīvi. Ja darba specifika nekādi nav saistīta ar iespējām netīšām inficēt kolēģus vai klientus (pacientus), informācija par HIV diagnozi ir konfidenciāla, pacientam nav pienākuma informēt par to darba devēju vai kolēģus.
Tā kā HIV netiek nodots citiem cilvēkiem sadzīves kontaktu ceļā, nav nekādu speciālu ikdienas sadzīves vai praktiskās dzīves ierobežojumu – var lietot kopējus traukus, ēdienu, kopā iet pirtī un doties uz baseinu. Uzmanīgi būtu jāizturas vienīgi brīžos, ja rodas vaļējas, asiņojošas brūces. HIV pacientiem nav speciālu diētas ierobežojumu tieši HIV dēļ.
Latvijas Infektoloģijas centrs
AIDS diennakts uzticības tālrunis – 67543777
Konsultācijas un psihoterapeita palīdzība – tālr.: 67014532
Izziņas – tālr.: 67014595
Pieraksts pie ārsta – tālr.: 67014560; 67014532;
E-pasts – [email protected]
Neatliekamās palīdzības nodaļa – tālr.: 67014552
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņi)
Vienotais pieraksts – tālr.: 67069280
www.stradini.lv/lv/pieteikuma-forma
Slimību profilakses un kontroles centrs
HIV/AIDS konsultāciju kabinets – tālr.: 67298080
Biedrība “AGIHAS”
Līdzīgs – līdzīgam konsultācijas – tālr.: 20207737, www.agihas.lv
Biedrība “Apvienība HIV.LV”
Atbildes uz jautājumiem, informācija un konsultācijas – tālr.: 26062077
Biedrības psihologs – tālr.: 2327545
Konsultants ķīmisko atkarību jautājumos – tālr.: 29572671, www.hiv.lv
Līdzestības kabinets
Līdzestības kabinets Latvijas Infektoloģijas centrā – tālr.: 20205353
Biedrība DIA+LOGS
atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS – tālr.: 67243101, www.diacentrs.lv
Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”
HIV profilakses punkts – tālr.: 67336650, www.redcross.lv
Biedrība “Baltijas HIV asociācija”
Testpunkts – tālr.: 28441324, www.testpunkts.lv
