Covid-19 un HIV – kopīgais, atšķirīgais un gūtās mācības

Baltijas HIV asociācijas ziņu lapa Nr. 7

Covid-19 un HIV – kopīgais, atšķirīgais un gūtās mācības

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 īsā laikā ir iekarojusi lielu pasaules sabiedrības uzmanības daļu, inficējušies jau 2 miljoni cilvēku, teju visās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi, un mediķi ar vīrusu cīnās plecu pie pleca ar valstu vadītājiem. Sabiedrība par Covid-19 zina daudz, un lielākā daļa ir gatavi ievērot noteiktos ierobežojumus. Taču šī nav vienīgā infekcijas slimība, ko Pasaules veselības organizācija ir pasludinājusi par pandēmiju – HIV pandēmijas laikā kopš astoņdesmito gadu sākuma pasaulē inficējušies jau gandrīz 75 miljoni cilvēku, un aptuveni 32 miljoni cilvēku ir miruši. 2018. gada beigās pasaulē ar HIV dzīvoja 38 miljoni cilvēku.
Latvijā kopējais HIV reģistrēto gadījumu skaits kopš pirmā reģistrētā gadījuma 1987. gadā tuvojas 8 tūkstošiem, vidēji gada laikā tiek konstatēti 300 jauni HIV gadījumi. Latvija HIV gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ieņem pirmo vietu ES valstu starpā. Šo gadu laikā Latvijā kopumā ir miruši vairāk nekā 2000 cilvēki ar HIV/AIDS. 2018. gadā vien – 177 cilvēki.

Kādas ir HIV un Covid-19 līdzīgās un atšķirīgās iezīmes?

HIV un Covid-19 ir vairāk atšķirīgu nekā kopīgu iezīmju, tomēr tās abas ir infekcijas slimības, kuru ierobežošana no sabiedrības veselības viedokļa ir ļoti svarīga .

HIV un Covid-19 no medicīnas un zinātniskā viedokļa var salīdzinātkā vīrusus un slimības, atrodot gan kopīgās, gan atšķirīgās iezīmes. Taču galvenā atšķirība ir nevis fiziska – vīrusa izskatā vai iedarbības veidā, bet gan psiholoģiska – mūsu galvās un attieksmē.

HIV tā pārneses ceļu dēļ sākotnēji izplatījās ierobežotās sabiedrības grupās – starp gejiem un intravenozo narkotiku lietotāju vidē. Tas radīja augstus sabiedrības aizspriedumus jeb stigmu, kas nav zudusi arī mūsdienās. Lai arī šobrīd Latvijā biežākais HIV infekcijas transmisijas ceļš ir heteroseksuāls, joprojām nereti ir dzirdami apgalvojumi “HIV uz mani neattiecas, es taču neesmu ne gejs, ne narkomāns”. Proti, par HIV nevēlas dzirdēt un runāt, no tā neizsargājas, bet rezultātā – inficējas, neatklāj un neārstē. Cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, slēpj savu diagnozi, baidoties no nosodījuma un aizspriedumiem.

Covid-19 gadījumā nekā tamlīdzīga nav – pārslimojušie par slimību stāsta un savā pieredzē dalās atklāti. Acīmredzot, lai cik mēs sev šķistu brīvi no aizspriedumiem un toleranti, jebkurš jautājums, kas skar seksualitāti, joprojām ir teju tabu tēma, par ko runā galējas nepieciešamības gadījumā.

Ko varam mācīties no slimību ierobežošanas pieredzes?

Par Covid-19 jau pirmā mēneša laikā visi ir informēti, lielākā daļa izprot situācijas nopietnību un ir gatavi ievērot ierobežojumus, organizēties un palikt mājās. HIV gadījumā infekcijas pieņemšanai ir bijuši vajadzīgi gadi, un nepieciešamā attieksme aizvien vēl nav nav panākta. Visai ciniski, bet precīzi to ilustrē internetā ceļojošs izteiciens:

“Covid-19 ar 75 tūkstošiem nāvju ir panācis, ka visi ir gatavi uzvilkt maskas, bet HIV ar 32 miljoniem nāvju nav panācis, ka cilvēki būtu gatavi uzvilkt prezervatīvus.”

Otra lieta, par ko HIV var “apskaust” Covid-19 – tā ir veselības aprūpes, valsts pārvaldes, politiķu, mediju un citu viedokļu līderu spēja aptvert situācijas nopietnību un strādāt kopā, plecu pie pleca. HIV gadījumā tā ir noticis/notiek ne vienmēr. HIV ir jācīnās par lēmumu pieņēmēju “ausīm” un atbalstu, piemēram, tikai nedaudz vairāk kā pirms gada Latvijā tika atcelti HIV ārstēšanas ierobežojumi, pirms tam tika ārstēti tikai pietiekami smagi slimi HIV pacienti.

Par Covid-19 katru dienu saņemam aktuālu, detalizētu un vizualizētu informāciju, savukārt par HIV situāciju Latvijā aizvien nav nekādu oficiālu datu ne par 2019. gadu, ne 2020. gada sākumu. Ir grūti pieņemt datos balstītus lēmumus, ja šo datu nav. Pašlaik Latvijā pēdējo gadu ir spēkā HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020. gadam, taču jauns plāns joprojām netop. Tādēļ nevalstiskajam sektoram ir bažas, ka 2021. gadā HIV un citu infekcijas slimību ierobežošana var palikt novārtā.
No Covid-19 situācijas tiešām var gūt virkni vērtīgu mācību. Cerams – arī HIV un citu infekcijas slimību ierobežošanas jomā.